Klimats nosaka, cik daudz saules, siltuma un nokrišņu saņem vīnogas. Tas tieši ietekmē cukura un skābuma attiecību vīnā.
Siltā klimata vīni
Reģioni kā Spānija, Austrālija un Kalifornija piedāvā daudz saules un siltuma. Šādos apstākļos vīnogas nogatavojas ātrāk, kļūst saldākas un rada vīnus ar augstāku alkohola saturu. Garšā dominē nogatavojušies augļi – plūmes, melnās ogas, mango un vīģes.
Vēsā klimata vīni
Ziemeļreģioni, piemēram, Vācija, Jaunzēlande vai Francijas Luāras ieleja, piedāvā maigāku sauli un garāku nogatavošanās periodu. Tas nozīmē augstāku skābumu un svaigākas, kraukšķīgas garšas notis – zaļais ābols, citrusi, upeņu lapas. Šādi vīni ir vieglāki, aromātiskāki un bieži vien ar zemāku alkohola saturu.
Augsnes ietekme – zeme, kas piešķir personību
Augsne, kurā aug vīnogas, ir vīna garšas pamats. Tā nodrošina minerālvielas, ūdeni un nosaka, cik dziļi vīnogulājs iesakņojas.
Kaļķakmens un krīts
Šāda augsne sastopama Burgundijā un Šampaņā. Tā labi drenē ūdeni un palīdz saknēm augt dziļi, tādējādi radot vīnus ar augstu skābumu un izteiktu minerālu raksturu.
Māls
Mālaina augsne saglabā mitrumu un siltumu, kas īpaši noder sausos apgabalos. No šādām augsnēm nāk bagātīgi, pilnmiesīgi sarkanvīni, piemēram, no Bordo reģiona.
Smiltis un grants
Šīs augsnes ļauj ūdenim viegli notecēt un rada vīnus ar maigākiem tanīniem un vieglāku struktūru. Tās bieži atrodamas Spānijas Riohā un Itālijas Toskānā.
Vulcaniskā augsne
Sicīlijas un Santorini vīnogulāji aug uz vulkāniskiem pelniem un bazalta, kas vīniem piešķir unikālu dūmainu un sāļu garšu. Šādi vīni ir intensīvi un ar spēcīgu minerālu noti.
Reljefs un mikroklimats – vietas slepenā maģija
Reljefs nosaka, cik daudz saules saņem vīnogulāji un kā tie tiek pasargāti no vēja vai lietus. Kalnu nogāzes bieži nodrošina ideālus apstākļus, jo tur temperatūra mainās dienā un naktī, ļaujot vīnogām attīstīt līdzsvarotu cukura un skābuma līmeni.
Mikroklimats – nelielas teritorijas īpašie apstākļi – var būt tik spēcīgs, ka pat viena ieleja vai ciems rada atšķirīgus vīnus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži vīndari uz etiķetēm norāda ne tikai reģionu, bet arī konkrētu vīna dārzu.
Cilvēka loma dabas līdzsvarā
Kaut arī daba ir galvenais noteicējs, cilvēka zināšanas un pieredze spēj akcentēt labākās terroir īpašības. Vīndaris izvēlas, kādā brīdī novākt ražu, cik ilgi ļaut vīnam fermentēties un kā to nogatavināt – ozolkoka mucās vai tērauda tvertnēs.
Pieredzējis vīndaris spēj pielāgoties dabas izaicinājumiem: ja gads ir bijis pārāk karsts, viņš novāc vīnogas agrāk, lai saglabātu skābumu; ja auksts – ļauj tām nogatavoties ilgāk. Šī līdzsvara meklēšana starp cilvēku un dabu ir vīndara mākslas būtība.
Kā klimatam un augsnei pateikties glāzē
Degustējot vīnu, mēģini sajust tā “izcelsmes stāstu”. Vai vīns ir svaigs un minerāls – kā no kalnu nogāzes? Vai tas ir silts, saldens un spēcīgs – kā no saulainas ielejas? Katra garšas nianse ir dabas atspulgs.
Vīna mīļotāji bieži saka, ka labs vīns “runā par savu vietu”. Un tieši klimats un augsne padara šo stāstu unikālu – no Burgundijas krīta līdz Toskānas sarkanajam mālam, no vēsajiem Alpiem līdz svelmainajai Andalūzijai.
